piepulcināt
piepulcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
1.Panākt, ka (kas) pievienojas, piepulcējas; piepulcēt.
PiemēriPiepulcināt arvien jaunus un jaunus domubiedrus un atbalstītājus.
- Piepulcināt arvien jaunus un jaunus domubiedrus un atbalstītājus.
1.1.Pievienot, piepulcēt (kādam kopumam).
PiemēriPiepulcināt dzejnieku latviešu literatūras klasiķiem.
- Piepulcināt dzejnieku latviešu literatūras klasiķiem.
- Zem ercenģeļa spārnu vēdām Kad svētbijībā ceļus liec, Simt paaudzēm, to priekiem, bēdām Tu tobrīd piepulcināts tiec.
2.Sapulcēt tādā daudzumā, ka piepilda (ko); piepulcēt.
PiemēriPiepulcināt zāli pilnu ar skatītājiem.
- Piepulcināt zāli pilnu ar skatītājiem.