Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piepulcināt
piepulcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju intransitīvs, darbības vārds
1.Panākt, ka (kas) pievienojas, piepulcējas; piepulcēt.
PiemēriPiepulcināt arvien jaunus un jaunus domubiedrus un atbalstītājus.
1.1.Pievienot, piepulcēt (kādam kopumam).
PiemēriPiepulcināt dzejnieku latviešu literatūras klasiķiem.
2.Sapulcēt tādā daudzumā, ka piepilda (ko); piepulcēt.
PiemēriPiepulcināt zāli pilnu ar skatītājiem.