Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piepulcēt
piepulcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, ka (kas) nāk klāt, pievienojas; piepulcināt.
PiemēriPiepulcēt jaunus biedrus, dalībniekus.
2.Sapulcēt tādā daudzumā, ka piepilda (ko); piepulcināt.
PiemēriPiepulcēt pilnu teātra zāli.