Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kūļāt
kūļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
kuļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
PiemēriKūļāt kājas zem galda.
  • Kūļāt kājas zem galda.
  • intransitīvs Peldoties sparīgi kūļāt ar kājām.
1.1.Vairākkārt, strauji kustināt (parasti asti) no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem), vēcināt.
PiemēriSuns kūļā asti.
  • Suns kūļā asti.
2.formā: trešā persona Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
PiemēriVējš kūļā mēteli.
  • Vējš kūļā mēteli.