vienpatis
vienpatis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
vienpate dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
PiemēriZāļu vācēja bija klusa vienpate.
1.1.Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
PiemēriKaķi ir vienpaši.