vienpatnis
vienpatnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
vienpatne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Vienpatis.
PiemēriViņš bija vienpatnis un uzturējās savrup no citiem.
- Viņš bija vienpatnis un uzturējās savrup no citiem.
- Pūces ir vienpatnes.