Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vienpatnība
vienpatnība lietvārds; sieviešu dzimte
Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
PiemēriPilnīga vienpatnība.