Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vienpatnība
vienpatnība sieviešu dzimte, lietvārds
Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
PiemēriPilnīga vienpatnība.