vienpatnība
vienpatnība lietvārds; sieviešu dzimte
Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
PiemēriPilnīga vienpatnība.
- Pilnīga vienpatnība.
- Rakstnieks bieži pavadīja laiku vienpatnībā.