Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vienpatīgs
vienpatīgs -ais apstākļa vārds; vīriešu dzimte
vienpatīga īpašības vārds; sieviešu dzimte
vienpatīgi apstākļa vārds
vienpatīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
PiemēriVienpatīgs vīrietis.