mistrojums
mistrojums [mistruõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
PiemēriOzolu, liepu, bērzu un ošu mistrojums.
- Ozolu, liepu, bērzu un ošu mistrojums.
- Vīķu un miežu mistrojums.
- Audzēt auzu un zirņu mistrojumu.
2.Maisījums, sajaukums, apvienojums.
PiemēriMūzikas žanru mistrojums.
- Mūzikas žanru mistrojums.
- Stilu mistrojums.
- Dažādu valodu mistrojums.