komutators
komutators lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
1.1.Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
PiemēriKomutatora zāle.
Cilme:No vācu Kommutator, kam pamatā latīņu commutare ‘mainīt, pārmainīt’.