koncentrēt
koncentrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sakopot (ko) lielākā daudzumā vienā un tai pašā vietā.
PiemēriKoncentrēt darbaspēku.
1.1.Ietvert lielā daudzumā (kur).
PiemēriKlasika koncentrējusi sevī mūžīgi aktuālas problēmas.
1.2.Padarīt īsāku, piesātinātāku.
PiemēriKoncentrēt tekstu.
2.Sakopot un vērst uz noteiktu objektu.
PiemēriKoncentrēt uzmanību.
2.1.Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
PiemēriKoncentrēt skatienu uz šaušanas mērķi.
Cilme:No franču concentrer.