kopība
kopība [kuõpĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, kas ir kopīgs vairākiem, daudziem; cieša savstarpēja vienotība.
PiemēriLaulāto mantas kopība.
- Laulāto mantas kopība.
- Interešu, uzskatu kopība.
- Likteņa kopība.
- Igauņu un latviešu tautas vēsturiskā kopība.
2.Cieši saistīta, vienota grupa; kopums.
PiemēriEiropa ir nacionālo valstu kopība.
- Eiropa ir nacionālo valstu kopība.
- Aktiera un režisora domu kopība.
- Kopības izjūta.