kopīgs
kopīgs [kuõpîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kopīga [kuõpîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
kopīgi [kuõpîgi] apstākļa vārds
kopīgums [kuõpîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi; kopējs1.
PiemēriKopīgs īpašums.
- Kopīgs īpašums.
- Kopīgs mantojums.
- Kopīga manta, zeme.
- Kopīgi ienākumi.
- Kopīgas robežas.
2.Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopējs2.
PiemēriKopīgs uzdevums.
- Kopīgs uzdevums.
- Kopīgs darbs.
- Kopīgi doties ceļojumā.
- Kopīgi apspriest jautājumu.
- Kopīgi segt izdevumus.
3.Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
PiemēriKopīgs prieks.
- Kopīgs prieks.
- Kopīgas atmiņas.
- Kopīgi pārdzīvojumi.
- Viņus vienoja kopīgas intereses.
4.Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopējs4.
PiemēriKopīgs mērķis.
- Kopīgs mērķis.
- Kopīgs liktenis.
- Kopīgas iezīmes.
- Kopīgi plāni.
- Starp viņiem nebija nekā kopīga.
Stabili vārdu savienojumiAtrast kopīgu valodu. Rast kopīgu valodu.
- Atrast kopīgu valodu idioma — saprasties.
- Rast kopīgu valodu idioma — saprasties.