kopīgs | MLVV

kopīgs

kopīgs [kuõpîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte

kopīga [kuõpîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte

kopīgi [kuõpîgi] apstākļa vārds

kopīgums [kuõpîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte

1.Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi; kopējs₁.

PiemēriKopīgs īpašums.

2.Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopējs₂.

PiemēriKopīgs uzdevums.

3.Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.

PiemēriKopīgs prieks.

4.Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopējs₄.

PiemēriKopīgs mērķis.

Stabili vārdu savienojumiAtrast kopīgu valodu. Rast kopīgu valodu.