kartīte
kartīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
PiemēriLasītāja kartīte.
- Lasītāja kartīte.
- Kataloga kartīte.
- Tiesnesis parāda futbolistam dzelteno kartīti.
Stabili vārdu savienojumiTramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte.
- Tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte — mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
2.Pastkarte, atklātne.
PiemēriAizsūtīt apsveikuma kartīti.
- Aizsūtīt apsveikuma kartīti.
- Saņemt Ziemassvētku kartīti.
- Kartīšu komplekts.
3.Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
PiemēriPārtikas kartīte.
- Pārtikas kartīte.
- Maizes kartīte.
- Kartīšu sistēma.
- Izsniegt preces uz kartītēm.
Normatīvais komentārs:Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte.