Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ierocis
ierocis [iẽrùocis] -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
PiemēriMedību ierocis.
Stabili vārdu savienojumiAr ieročiem rokās. Artilērijas ierocis.
2.Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
PiemēriStrādnieku ierocis ir streiks.
Stabili vārdu savienojumiAkls ierocis (kā rokās).