norīt
norīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju darbības vārds; transitīvs
1.Rijot ievirzīt barības vadā.
PiemēriNorīt maizes kumosu.
- Norīt maizes kumosu.
- Norīt zāļu tableti.
- Norīt siekalas.
- Suns norij gaļas gabalu.
- Stārķis norija vardi.
- Bērns netīšām norijis podziņu.
Stabili vārdu savienojumiKā mēli norijis. Kā olekti norijis.
- Kā mēli norijis idioma — saka, ja kāds klusē, neatbild.
- Kā olekti norijis idioma — taisni, stīvi, kokaini.
- Mēli var norīt idioma — saka par ko ļoti garšīgu.
- Norīt krupi idioma — klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
1.1.Neizrunāt vai neskaidri izrunāt (vārda beigu daļas).
PiemēriNorīt vārdiem galotnes.
- Norīt vārdiem galotnes.
Stabili vārdu savienojumiNorīt galotnes.
- Norīt galotnes — sarunvaloda steigā neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigas.
2.Pārvarēt, ārēji neizpaust (negatīvu emocionālu stāvokli).
PiemēriNorīt dusmas.
- Norīt dusmas.
- Norīt apvainojumus.
- Pamazām norīt zaudējuma rūgtumu.
2.1.Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
PiemēriKaut kas viņai bija uz mēles, bet viņa norija savu sakāmo.
- Kaut kas viņai bija uz mēles, bet viņa norija savu sakāmo.