iztīrīt
iztīrīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
iztīrīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Tīrot pilnīgi atbrīvot (piem., priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
PiemēriIztīrīt mēteli.
1.1.Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
PiemēriIztīrīt no drēbēm traipus.
2.sarunvaloda Nozagt (daudz vai visu).
PiemēriZagļi iztīrījuši pagrabu tukšu.