sasolīt
sasolīt [sasùolît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Apsolīt (parasti daudz).
PiemēriSasolīt brīnumus.
- Sasolīt brīnumus.
- Sasolīt rožainu dzīvi.
- Daži pirms vēlēšanām gatavi sasolīt visādus labumus.
- Dzīvē gadās visādi, tāpēc negribu neko lieki sasolīt.
- Nereti vecāki bērniem daudz ko sasola, bet solīto nepilda.
2.Solot izsolē, vairāksolīšanā u. tml., nosaukt augstāko (kā) maksu.
PiemēriPar unikālo vēstuli interneta izsoles pirmajā stundā jau sasolīta krietna summa.
- Par unikālo vēstuli interneta izsoles pirmajā stundā jau sasolīta krietna summa.
- Sasolītās cenas bija pārāk augstas, un no izsoles nācās aiziet tukšā.