nozaroties
nozaroties 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām.
PiemēriNo ceļa nozarojas aleja.
- No ceļa nozarojas aleja.
- Iela, kas nozarojas no citas ielas.
2.Izveidoties par atsevišķu nozari, dalīties atsevišķās nozarēs.
PiemēriNo klasiskās astronomijas pirmā nozarojās radioastronomija.
- No klasiskās astronomijas pirmā nozarojās radioastronomija.