Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nozaroties
nozaroties 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām.
PiemēriNo ceļa nozarojas aleja.
  • No ceļa nozarojas aleja.
  • Iela, kas nozarojas no citas ielas.
2.Izveidoties par atsevišķu nozari, dalīties atsevišķās nozarēs.
PiemēriNo klasiskās astronomijas pirmā nozarojās radioastronomija.
  • No klasiskās astronomijas pirmā nozarojās radioastronomija.