nozibēt
nozibēt 3. pers. -zib, pag. -zibēja darbības vārds; intransitīvs
1.Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
PiemēriNozib gaisma pie debesīm.
2.Īsu brīdi kļūt redzamam, pamanāmam.
PiemēriAizjāj, ka nozib vien.
2.1.Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
PiemēriAiz loga nozib palmas.