nozibēt
nozibēt 3. pers. -zib, pag. -zibēja darbības vārds; intransitīvs
1.Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
PiemēriNozib gaisma pie debesīm.
- Nozib gaisma pie debesīm.
- Zibens šautra nozibēja debesīs.
2.Īsu brīdi kļūt redzamam, pamanāmam.
PiemēriAizjāj, ka nozib vien.
- Aizjāj, ka nozib vien.
- pārnestā nozīmē Nozib doma.
2.1.Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
PiemēriAiz loga nozib palmas.
- Aiz loga nozib palmas.
- Pļavas nozib gar acīm.
- pārnestā nozīmē Visa dzīve nozib gar acīm.