nozibināt
nozibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibina un pārstāj zibināt.
PiemēriNozibināt briļļu stiklus.
1.1.intransitīvs Īsu brīdi zibināt un pārstāt zibināt (piem., par zibeni).
PiemēriZibens nozibina tepat blakus.
2.Ļoti ātri, strauji pakustināt.
PiemēriNozibināt duncīti gar degunu.