Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
figurēt
figurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt klāt, piedalīties.
PiemēriFigurēt izstādes atklāšanā.
1.1.Tikt nosauktam, pieminētam.
PiemēriLabāko romānu sarakstā figurē arī latviešu autoru darbi.