konstituēties
konstituēties 3. pers. -ējas, pag. -ējās darbības vārds; atgriezenisks
1.Tikt konstituētam; izveidoties, nodibināties (par organizatorisku veidojumu).
PiemēriKonstituēties par atsevišķu kopienu.
- Konstituēties par atsevišķu kopienu.
- Sapulce konstituējās par Tautas padomi.
1.1.Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
PiemēriNotiek Satversmes tiesas pirmā sēde, lai varētu konstituēties.
- Notiek Satversmes tiesas pirmā sēde, lai varētu konstituēties.