konstatēt
konstatēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
konstatācija lietvārds; sieviešu dzimte
konstatējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Atklāt, izzināt, noteikt.
PiemēriKonstatēt faktu.
1.1.Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
Piemēri"Ir jau vēls", viņš konstatēja.
Cilme:No franču constater, kam pamatā latīņu constat ‘ir zināms’.