garot
garot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
garojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
PiemēriKrūzītē garo tēja.
1.1.Izdalīt mitrumu, kūpēt, iztvaikot.
PiemēriSaulē garo mitrā zeme.
1.2.Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
PiemēriUpe vakarā garo.
1.3.transitīvs Izplatīt smaržu; smaržot.
PiemēriZem asmens ļimst zāle un vībotnes lūst, Un reibīgu smaržu garo...