garot
garot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
garojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
PiemēriKrūzītē garo tēja.
- Krūzītē garo tēja.
- Uz galda garoja bļoda ar karsto zupu.
1.1.Izdalīt mitrumu, kūpēt, iztvaikot.
PiemēriSaulē garo mitrā zeme.
- Saulē garo mitrā zeme.
- Ūdens lēnām garoja no zemes.
- Zirgiem garoja sasvīdušās muguras.
1.2.Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
PiemēriUpe vakarā garo.
- Upe vakarā garo.
- Cilvēku elpa garoja kā cigarešu dūmi.
1.3.transitīvs Izplatīt smaržu; smaržot.
PiemēriZem asmens ļimst zāle un vībotnes lūst, Un reibīgu smaržu garo...
- Zem asmens ļimst zāle un vībotnes lūst, Un reibīgu smaržu garo...