izsolīt
izsolīt [izsùolît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Publiski apsolīt (balvu par ko).
PiemēriIzsolīt godalgu par noziedznieka notveršanu.
2.Pārdot (ko) izsolē.
PiemēriIzsolīt gleznu.
2.1.Izsoles veidā piedāvāt darba izpildes iespējas.
PiemēriIzsolīt cirsmas.