Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
trupēt
trupēt 3. pers. trup, pag. trupēja intransitīvs, darbības vārds
1.Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
PiemēriLiepa sākusi trupēt.
1.1.Trūdēt.
PiemēriPērno lapu kaudze trupēja.