Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
trūdēt
trūdēt 3. pers. trūd, pag. trūdēja intransitīvs, darbības vārds
Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt1.
PiemēriNobirušās koku lapas sākušas trūdēt.