ķēms
ķēms [ķȩ̄̀ms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
PiemēriLikās, ka tur stāv ķēms.
2.Neglīts, atbaidošs cilvēks.
PiemēriSkrandains ķēms.
2.1.sarunvaloda Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
PiemēriĶēms tāds!