trūdēt
trūdēt 3. pers. trūd, pag. trūdēja darbības vārds; intransitīvs
Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt1.
PiemēriNobirušās koku lapas sākušas trūdēt.
- Nobirušās koku lapas sākušas trūdēt.
- Kaudzēs samestā zāle mitrumā trūdēja.