Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
stobriņš
stobriņš [stùobrìņš] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → stobrs.
PiemēriVafeļu stobriņi.
  • Vafeļu stobriņi.
  • Kanēli var nopirkt stobriņos vai maltu.
  • Senāk, izmatojot telefonu, nocēla klausāmo stobriņu un, turot to pie auss, izsauca centrāli.
2.Samērā tievs cauruļveida priekšmets.
PiemēriSlaukšanas stobriņš.
  • Slaukšanas stobriņš.
  • Termometra stikla stobriņš ir pildīts ar iekrāsotu spirtu, kas izplešas atkarībā no temperatūras.
2.1.Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
PiemēriAnalīžu stobriņi.
  • Analīžu stobriņi.
  • Asins parauga stobriņš.
3.Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
PiemēriStobriņu sēnes.
  • Stobriņu sēnes.
  • Tīruma āboliņam zieda kausa stobriņš ir kails, galviņas apaļas, ziedi tumši sarkani.