burbulis
burbulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
PiemēriŪdens burbulis.
- Ūdens burbulis.
- Pūst ziepju burbuļus.
Stabili vārdu savienojumiAiziet pa burbuli. Kā ziepju burbulis.
- Aiziet pa burbuli idioma — sarunvaloda noslīkt, nogrimt.
- Kā ziepju burbulis idioma — saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
- Mest burbuļus — veidot burbuļus; burbuļot.
- Noiet pa burbuli sarunvaloda — 1. Nogrimt.2. Bankrotēt.
2.jaunvārds, pārnestā nozīmē Epidemioloģiski droša vide.
PiemēriDzīvot pandēmijas burbulī.
- Dzīvot pandēmijas burbulī.