māceklis
māceklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds
mācekle dsk. ģen. -ļu lietvārds
1.Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
PiemēriGaldnieka, drēbnieka māceklis.
1.1.vēsturisks; formā: vīriešu dzimte Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
PiemēriZeļļi un mācekļi.
2.Cilvēks, kas mācās, izglītojas kāda vadībā.
PiemēriProfesora mācekļi.
2.1.Reliģiskas mācības, tās izveidotāja piekritējs un sekotājs.
PiemēriKristus mācekļi.