izgarot
izgarot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds
1.intransitīvs Pārvērsties tvaikos (par vielu); iztvaikot.
PiemēriĒteris, acetons ātri izgaro.
- Ēteris, acetons ātri izgaro.
- Uz pirts krāsns izlietais ūdens izgaroja karstos tvaikos.
2.transitīvs Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
PiemēriUzartā zeme izgaroja mitrumu.
- Uzartā zeme izgaroja mitrumu.
2.1.Izplatīt (smaržu).
PiemēriSaulē sakarsušās priedes izgaro sveķu smaržu.
- Saulē sakarsušās priedes izgaro sveķu smaržu.
- pārnestā nozīmē Jūnijs izgaroja zemeņu un jasmīnu smaržu.