Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pūslītis
pūslītis -ša, dsk. ģen. -šu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dem. → pūslis.
2.Sīks gāzes vai gaisa veidojums (kādā masā, šķidrumā).
PiemēriOgļskābā gāze, kas izdalās rūgšanas procesā, izveido pūslīšus un irdina mīklu.
2.1.Sīks (parasti ar šķidrumu pildīts) veidojums uz cilvēka ādas.
PiemēriStrutu pūslīši.