pūslis
pūslis -šļa, dsk. ģen. -šļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dobs, elastīgs priekšmets, ko var piepildīt ar gaisu.
PiemēriVizināties ar gumijas pūsli.
Stabili vārdu savienojumiLedus pūslis.
2.Dobs maisveida orgāns cilvēka vai dzīvnieka organismā.
PiemēriCūkas pūslis.
3.Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
3.1.Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
PiemēriUz svaigi krāsotās sienas izveidojušies pūšļi.
4.Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
PiemēriIedomīgs pūslis.