lūkot
lūkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
PiemēriLūkot strādāt uzmanīgāk.
2.Meklēt (ko vajadzīgu, vēlamu).
PiemēriIet mežā sēnes lūkot.
2.1.novecojis Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
PiemēriDoties uz citu pagastu sievu lūkot.
3.Skatīt, skatīties; skatot, skatoties pārbaudīt.
PiemēriLūkot, kas notiek ielas otrā pusē.