sasvārstīt
sasvārstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās, sāk svārstīties.
PiemēriSasvārstīt laivu.
- Sasvārstīt laivu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nestabils, svārstīgs.
PiemēriSasvārstīt valūtu tirgu.
- Sasvārstīt valūtu tirgu.
- Sasvārstīt graudu cenas pasaules biržās.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk šaubīties, svārstīties.
PiemēriMani vairs nevar sasvārstīt kā jaunības laikos, jūtos pietiekami stabili.
- Mani vairs nevar sasvārstīt kā jaunības laikos, jūtos pietiekami stabili.