špikot
špikot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
PiemēriŠpikot no pierakstiem, no mobilā telefona.
- Špikot no pierakstiem, no mobilā telefona.
- Špikot no klases biedra.
- Students neriskē špikot.
- Pieķert špikojam.
1.1.transitīvs Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
PiemēriŠpikot idejas tērpiem no slavenās dziedātājas.
- Špikot idejas tērpiem no slavenās dziedātājas.
- Špikot ēdienu receptes.