izcilāt
izcilāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
izcilāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ilgāku laiku daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
PiemēriIzcilāt rokassomas saturu.
- Izcilāt rokassomas saturu.
- Bērns izcilāja savas dāvanas.
1.1.Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
PiemēriIzcilāt un apmazgāt smagu slimnieku.
- Izcilāt un apmazgāt smagu slimnieku.
1.2.Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
PiemēriAr dakšām izcilāt auga saknes.
- Ar dakšām izcilāt auga saknes.
- Kurmji izcilājuši dobes un stādus.