rācenis
rācenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
PiemēriSēt rāceņus.
Stabili vārdu savienojumiLopbarības rāceņi; lopu rāceņi.
1.1.Šī auga sakne, ko izmanto uzturam vai lopbarībai.
PiemēriCepti rāceņi.