rācenis
rācenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
PiemēriSēt rāceņus.
- Sēt rāceņus.
- Audzēt rāceņus.
Stabili vārdu savienojumiLopbarības rāceņi; lopu rāceņi.
- Lopbarības rāceņi; lopu rāceņi — turnepši.
1.1.Šī auga sakne, ko izmanto uzturam vai lopbarībai.
PiemēriCepti rāceņi.
- Cepti rāceņi.