sakņot
sakņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
sakņojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes.
PiemēriJasmīnus var sakņot visu gadu.
2. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
PiemēriMākslā sakņots garīgums.