Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bads
bads lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ļoti liels, arī pilnīgs (parasti ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
PiemēriCiest badu.
  • Ciest badu.
  • Mērdēt badā.
  • Bada gadi.
Stabili vārdu savienojumiBada diēta. Bada dzeguze. Bada maize.
  • Bada diēta badošanās ārstnieciskos nolūkos.
  • Bada dzeguze idioma sarunvaloda cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
  • Bada maize trūcīgs uzturs, nepietiekami eksistences līdzekļi.
  • Bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
  • Bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
  • Bada vējš sarunvaloda ziemeļaustrumu vējš.
  • Mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
1.1.pārnestā nozīmē Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
PiemēriSkābekļa bads.
  • Skābekļa bads.
  • Naudas bads.
  • Būt mūžīgā laika badā.
Stabili vārdu savienojumiBada pātaga. Miega bads.
  • Bada pātaga idioma ironiska ekspresīvā nokrāsa makšķere.
  • Miega bads stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties.