badmira nievājoša ekspresīvā nokrāsa
badmira kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
1.Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
PiemēriSen jau esi paēdis, bet kā badmira vēl pasūti saldo.
- Sen jau esi paēdis, bet kā badmira vēl pasūti saldo.
- Mazam, augošam sunim jādod ēst, cik gribas, tad izaudzis viņš nebūs badmira.
1.1.Mantrausīgs skopulis.