Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kvitēt
kvitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Ar parakstu apliecināt (kā, piem., maksājuma) saņemšanu.
PiemēriKvitēt rēķinu.
Cilme:No vācu quittieren.