dullums sarunvaloda
dullums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → dulls.
PiemēriViņam jaunības dullums jau pārgājis.
- Viņam jaunības dullums jau pārgājis.
1.1.Reibums, reibonis (piem., no alkohola, narkotikām).
PiemēriPagulēt, kamēr dullums pāriet.
- Pagulēt, kamēr dullums pāriet.
- Dzīvot vienā dullumā.
2.Neprātīgam, nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
PiemēriVisādi dullumi viņam prātā.
- Visādi dullumi viņam prātā.