Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izlūks
izlūks lietvārds; vīriešu dzimte
izlūce dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
PiemēriĀrvalstu izlūki.
1.1.formā: vīriešu dzimte Cilvēks, kas izlūko (1).
PiemēriJūras dzelmju izlūks.