Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mistificēt
mistificēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
PiemēriMistificēt faktus.
  • Mistificēt faktus.
  • Mistificēt krīzes patiesos cēloņus.
  • Mistificēts jautājums.
1.1.Veikt mistifikāciju (2).
PiemēriRomāns "Siržu zagļa uznāciens" ir mistificēta Rūdolfa Blaumaņa biogrāfija.
  • Romāns "Siržu zagļa uznāciens" ir mistificēta Rūdolfa Blaumaņa biogrāfija.