mist
mist mītu, mīti, mīt, pag. mitu intransitīvs, darbības vārds
1.Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
PiemēriVecāki mīt atsevišķā dzīvoklī.
1.1.Dzīvot (kādos apstākļos).
PiemēriMist nabadzībā.
1.2.pārnestā nozīmē Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
PiemēriBērnā mīt liela mīlestība pret dzīvniekiem.