pieķēpāt
pieķēpāt [pìeķȩ̃pât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Ķēpājot pierakstīt, piezīmēt (ko).
PiemēriPieķēpāts piezīmju bloks.
1.1.Noklāt (no iekšpuses) ar ķēpājumiem.
PiemēriPieķēpātas, aprakstītas kāpņu telpas.
2.Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
PiemēriBērns visu māju pieķēpājis ar plastilīnu.