pieķēpāt
pieķēpāt [pìeķȩ̃pât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ķēpājot pierakstīt, piezīmēt (ko).
PiemēriPieķēpāts piezīmju bloks.
1.1.Noklāt (no iekšpuses) ar ķēpājumiem.
PiemēriPieķēpātas, aprakstītas kāpņu telpas.
2.Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
PiemēriBērns visu māju pieķēpājis ar plastilīnu.