pierakstījums
pierakstījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → pierakstīt1; pierakstītais teksts.
PiemēriHronoloģisks notikumu pierakstījums.
- Hronoloģisks notikumu pierakstījums.
1.1.Teksts, kas pierakstīts klāt papildus oriģinālajam tekstam.
PiemēriVienīgā atsauce ir vēlāko gadsimtu pierakstījums.
- Vienīgā atsauce ir vēlāko gadsimtu pierakstījums.
- Dokumentā labojumu, svītrojumu, dzēsumu vai pierakstījumu nebija.
2.Nepatiesu (skaitliski lielāku) datu uzrādījums.
PiemēriFiktīvs pierakstījums.
- Fiktīvs pierakstījums.
- Atklājušies pierakstījumi un neracionāli tēriņi.
- Rēķinos parādās nesaprotami pierakstījumi par it kā veiktajiem remontdarbiem.